nedaudz par dabu.

"Vai esi kādreiz brīnījusies, kapēc izdari savādāk nekā biju plānojusi darīt līdz tam? Vai ir bijušas situācijas, kad skatoties uz sevi no malas gribējies atzīt, ka "Tā meitene taču nav normāla"? Utml
Man ir skaidrs iemesls kapēc tas tā notiek, un arī citiem ir skaidrs, te lūk iemesls: http://i.am.human.lv/women.htm "

Ar šādu dienas joku mani šodien pārsteidza paziņa.
Aplūkojot šo linku man radās pārdomas. Man jau gribētos teikt, ka nekas tamlīdzīgs tur nenotiek. Manuprāt sievietes ir impulsu vadītas būtnes, kuras maina virzienu tiklīdz pazib kaut kas krāsains un spīdīgs, metaforās runājot.
Pārsvarā tur nav ne analīzes, ne loģikas - tikai emocijas.
Es varbūt kļūdos, bet cik sanācis papētīt..

Bet - tas jau nav slikti! Dabā valda duālisms! Un it sevišķi šajā impulsu pārbāztajā patērētāju pasaulē, tieši sieviešu reakcija uz kairinājumu ir tas, uz ko strādā rokasberzējošie tirgoņi, un uz kā balstīta mārketinga būtība. (atceraties veļas mīkstinātāju un cepumu reklāmas ar mazuļiem, kuri saka - Es mīlu tevi mammīt! - vai tiešām šis nav mēģinājums uzspiest uz kādiem dziļākiem zemapziņas dzinuļiem?) Un ja tā nebūtu mēs - vīrieši iespējams mājās nesaņemtu vislabākos produktus no veikala.

"Nu labi, labi, loģika nav arī vīriešu stiprā puse, nācies arī man papētīt," man atbildēja joka sūtītāja.

Protams. It sevišķi mūsdienās šī spēja ir atrofēta, jo mēs dzīvojam mazliet savādākā pasaulē, kur stratēģijai un kariņiem vairs nav vietas. Drīz arī vīrieši nezinās, kur ir labā un kur kreisā puse..

Vispār vīriešiem ir ļoti grūti.
Vairs nav jāiet medībās, jo visu var nopirkt veikalā. Nav jāceļ māja, jo škietami lēti kredīti (vismaz pirms laika tā bija) ļauj iegādāties sakarīgu mitekli. Aizstāvēt ģimeni no kaimiņu cilts, vai plēsīgajiem zvēriem? Laikam nē.
Šķiet, ka zūd vīriešu sākotnējā jēga. Iesēdināt kabinetā - arī tas ir noziegums pret dabu.
Rezultātā riepa uz vēdera un plika galva. Un impotence piedevām. Vai alkoholisms.

Arī sievietēm nav viegli. Feminisma un vienlīdzības ideāli, ir paši sevi iedzinuši strupceļā. Strādājoša māte, karjeriste, visbiežāk paliek vientuļa, neirotiska, nevienam nevajadzīga, nepiepildīto sapņu grāmata.


Varbūt ir laiks atgriezties pie pirmsākumiem?
Hipijiem līdzīgās komūnas ar atgriešanos pie dabas. Vai nebūtu jauki?

Starp citu Amerikā jau veidojas telšu pilsētiņas ar bezpajumtniekiem, kas ir izlikti no savām vieglo kredītu villām.
http://www.youtube.com/watch?v=CnnOOo6tRs8