60to gadu Latvietis 21. gadsimtā

šim tipam ir svarīgi sarunās norādīt uz aprakstāmās personas īpašumiem nevis īpašībām. Stāstīšanas vērts škiet jebkurš atgadījums, redzēts vai noklausīts, kur iesaistīts kāds, kurš ieņem augstu amatu vai ir turīgs, stāstītais tiek pasniegts tā it kā stāstītājam būtu cieši kontakti ar šo personu, tādējādi mēģinot sevi pieskaitīt pie "augstāka statusa kārtas". Lepošanās ar citu sasniegumiem aizvieto reiz nokavēto - citi redz izsitās grūtajā pārmaiņu laikā, ES ar varēju, BET.. Pie iespējas publiskajā runā regulāri tiek veidotas atsauces uz valstīm kur šis tips pats ir bijis, tā novēršoties no tēmas, ka tas dažreiz izsauc nesapratni klausītājos. Bet viņam šķiet nozīmīgi, jo tas parāda viņa naudīgumu. Pret visiem, kas izskatās gados jaunāki, vai pārstāv vājo dzimumu vienmēr izturās ar skepsi un nihilismu. Ir grūti pieļaut ka jaunie pārņem viņu amatus, pienākumus, izrāda labākas zināšanas. Ā, un vēl patīk izmantot svešvārdus, kuru nozīmi nemaz nezin, piem. eventuāli, proaktīvi, nokilēt utt.
Vēl ļoti patīk pamācīt citus sportā un piebilst, pirms traumas es ar tā varēju..