Āfrikas sirds Kenija un latviešu kikera sapnis.

By Dāvis Drande.

Uz brītiņu izrāvāmies uz Āfriku, lai padzīvotu bezbēdīgo kolonizatoru dzīvīti pastkartītes skata pludmalē. Braucām diezgan lielā pulkā un ar konkrētu mērķi – apgūt jaunus, mājās grūti apgūstamus, plašumus kaitbordā. Pašu Keniju kā valsti bijām pamatīgi izpētījuši iepriekšējā ceļojumā >Āfrikas sirds Kenija 2009<, tāpēc šoreiz kārtīgs uzsvars uz kaitbordu. Laikam ar vienu reizi nepietika, ja jau atgriežamies.
No Latvijas izbraucām ar kaiterim līdz šim neierastu bagāžas saturu – kopā ar inventāru, kareivīgu noskaņojumu, pāris pludmales šortiem (neko citu tur tāpat no apģērba nevajag), somās līdzi vieta atradās lādējamam urbim, lētākajam “Depo” rokas zāģim par Ls 1,49, ruletei un pāris skrūvgriežu galvām. Protams, tas viss nebija nejauši – iepriekš garajos rudens vakaros tika uzfantazēts, internetā izpētīts un prātā uzrasēts pamatīgs kikeris (mākslīgs uzmetiens veikstila triku izpildīšanai).
Uzreiz, izlecot laukā no ļopenes, pirmais ko metāmies noskaidrot, bija tuvākais pieejamais būvmateriālu veikals. Vēl neizkrāmējuši mantas, paspējām sarunāt celtniecības lietu palīgu un transportu ar ko doties iepirkt materiālus.

Tomēr, kā jau slapju ūdeni ilgi neredzējušiem latviešiem, ceļot mākoņos sapņu pilis, netika ņemti vērā tādi sīkumi kā spēcīga viļņošanās un paisums/bēgums ar vairāku metru starpību. Diemžēl, nostājoties pludmales krastā un saprotot cik ūdens ir kustīgs un paisums nežēlīgs, uz brīdi sapnis šķita pajucis. Prātā bijām izdomājuši būvēt stāvošu konstrukciju, kas pie vairāku metru ūdens staigāšanas starpības un dažkārt arī viļņiem bija neiespējamā misija. Tomēr, kā jau Staļina kultūras atvases, dabas spēkus tendēti pārvarēt spītīgi Latvieši, pamainījām plānus un pieņēmām lēmumu būvēt daudz sarežģītāku peldošu konstrukciju, kas bija vienīgais risinājums tādos apstākļos. Bijām pa visu pasauli izbļaustījušies par savu plānu, kā arī līdzpaņemtie instrumenti nebija bez svara, lai tā mierīgi atliktu tos malā un priekšroku dotu īstu Kenijiešu garā neiespringt. Šis lēmums dzīvi nepadarīja vieglāku – nevienam nebija bijusi saskarsme ar tamlīdzīgu peldošu konstrukciju, kurai jāiztur ne tikai braucēju demolēšana, bet arī paliels čops ar savu bez apstājas raustīšanu un spēcīgā paisuma ietekme. Paši pat ne visai noticējām savam plānām, bet pie lietas tomēr ķērāmies, cerot viens uz otru un ar domu daudzās neskaidrības atrisināt būvēšanas gaitā.
Kā par brīnumu, necila izskata sarūsējušu šķūnīšu kompleksā, izdevās atrast vajadzīgās trubas, finieri, kokmateriālu, ļoti sliktas kvalitātes skrūves, kā arī visas pārējās nepieciešamās lietas. Turpat netālu atradām, kur nopirkt 18 palielas eļļas kannas kopā uz 360 litriem.
Viesumājas kaitojošie īpašnieki uzņēma mūs ar ovācijām. Lai gan viņu platajā smaidā bija manāma neliela neticības pieskaņa, pat nemaz nenojaušot, ka neko tamlīdzīgu neesam vēl būvējuši. Pietam paši saimnieki reiz bija šo to mēģinājuši uztaisīt, bet jūra ātri esot visu salauzusi.
Iztērējām ap 400 eiro par materiāliem. Pašiem sev lāgā neticot, tomēr pāris dienu laikā uzmeistarojām iespaidīga paskata konstrukciju. Tā tika arī attiecīgi mākslinieciski izdekorēta ar zīmējumiem rasta krāsās. Vairāku vietējo ballīšu prāta lidojumu rezultātā, jaunajai konstrukcijai devām nosaukumu Ass Kolds. Arī no viesumājas saimniekiem arvien vairāk varēja dzirdēt sajūsmas izsaucienus, kā nu kurš dauzīšot zilumus un lēkšot pa konstrukciju.

Pašiem par brīnumu Ass Kolds, jau ar otro pielabošanas mēģinājumu, izrādījās lieliski peldošs. Konstrukciju, ko var knapi no vietas izkustināt 6 vīri, stabili virs ūdens turēja 7 20 litrīgas kannas ar gaisu. Par nieka naudu vietējie meļņi palīdzēja arī uztaisīt 3 ar betonu piepildītas riepas – enkurus, ar kuriem varēja pie vajadzības noturēt veselu tankkuģi uz vietas.
Kopā būvēšanā aizgāja aptuveni piecas dienas, kuras, paldies dievam, ietrāpījās ne visai vējainas, lai netraucētu mūsu darbam. Rezultātā jūrā lepni slejās tiešām izskatīgs, pēc labākajiem paraugiem veidots, kikers, ko nebūtu kauns atrādīt pat “Autofocuss” filmas varoņiem un mūžam kritiskajai bet mērķtiecīgajai www.kitecsoop.com auditorijai.
Paraugs no Kitescoop

Mūsu peldošā improvizācija par tēmu:

4 metri garš / 1,8 metri plats / virs ūdens ap 1,3 metri. Nostiprinājām ar 2 enkuriem.
Ar kikera ienešanu ūdenī, pamazām parādījās arī kārtīgs vējš. Ballīte no sauszemes varēja pārvākties uz ūdeni.
Turpmāko divu nedēļu laikā katrs varēja slīpēt savām iemaņām atbilstošus trikus – grebus, reiļus, rotācijas, flat 3( 360 grādu rotācija ar bāra pārtveršanu gaisā) utt.
Patīkama bija tusiņa un kaitošana kopā sajūta, kas citkārt ir diezgan apstrīdama kaitbordā. Stāvot ūdenī pie ieskriešanās uz kikeri  2-3 cilvēku rindā, varēja ne tikai papļāpāt, bet arī uzmundrināt viens otru, uzkurināt azartu savā starpā un aprunāt iepriekšējos piegājienus. Sajūta bija gluži tāda pati kā čupojoties snovborda parkā.

Kikera iespaidā apgūtie triki sāka sanākt arī uz dabīgajiem uzmetieniem – viļniem, kas bija atrodami kādu kilometru dziļāk jūrā uz rifa.
Saliekot apgūtos iespaidus un iemaņas kopā, ir sperts pamatīgs solis un iegūta atslēga uz visiem jaudīgajiem bāru pārtveršanas trikiem ar pūķi zemā leņķī. Bez visa prieka, ko sagādāja pati lēkāšana no kikera, šāda konstrukcija ir arī labs palīgrīks tiem, kam interesē apgūt ķermeņa koordināciju un kustības trikiem atsperoties no ūdens ar stūres pārtvērieniem gaisā un pūķi leņķī.
Pirmie pārtvērieni gaisā visvieglāk ir sasniedzami spēcīgi braucot lejā pa vējam un lecot no kikera pūķa virzienā. Savukārt pakāpeniski kāpinot ātrumu un jaudu, sanāk braukt ar stipri nostieptiem striķiem un rauties klāt pie bāra kā trikos atsperoties no ūdens. Lai gan pastāv jautājums, vai iemācoties atsperties no uzmetiena būs vēl kādam vispār vēlēšanās nodarboties ar garlaicīgajiem “load and pop” trikiem. Varētu ieviest traku tradīciju – katrā braucienā uzbūvēt kādu konstrukciju.

Pēc tik veiksmīga ceļojuma nav šaubu – ir pienācis laiks uzbūvēt kārtīgu kikeri Latvijā. Attīstīt veikstilu un moderno brīvstilu jaunā līmenī tepat mājās. Gaidām pavasari!
Un beigās vienmēr aktuālais jautājums – vēja statistika un ceļojuma faktu uzskaite.
* No 3 ceļojumā pavadītajām nedēļām, cilvēkam ar 60 KG svaru, standarta izmēra dēli savam augumam un LF Envy 10m2, vējš pūta katru dienu. Tiešām apskaužams fakts tāpat kā pūķa nosaukums.
Standartsvariem ar “parasto” inventāru pūta 2 nedēļas no kurām gandrīz puse uz 9m2.
* Vējš paliek stiprāks ar paisumu.
* Vislabākie apstākļi ūdensegumam ir bēguma laikā.
* Ūdens gultne gaišajās vietās ir bez asumiem, vai kā cita nevēlama. Savukārt bradāt pa tumšo gultni galīgi nebūtu ieteicams dēļ ežiem un koraļļu akmeņiem.
* Ūdens virspusē bija sastopamas mazas dzeļošas indīga paskata medūziņas. Nekas traks, palīdz applaucētās vietas apčurāšana. Tirpstošā sajūta pāriet arī pati no sevis pēc stundiņas.
* Uz rifa nereti varēja redzēt peldošus A3 lapas izmēra un lielākus bruņurupučus.
* Dažām zivīm patīk lidot un nereti sanāk piezemēties atsitoties pret kaiteri.
* Haizivis ir, bet ne visai bīstamas. Nesajauc ar delfīniem.
* Dragojot pēc dēļa vai peldoties, ja esi apkrāvies ar Āfrikas zeltu kā reperis 50cent, uz spīdumiem var uzbrukt barakudas.

* Mango cena 10-30 Kenijas šiliņi(10-30 eirocenti).
* Mērkaķi, lai arī izskatās interesanti un apbrīnas vērti, tomēr ir arī baigie okšķeri, nelietīgi zagļi un visādā ziņā bīstami dzīvnieki ar tendenci nerespektēt baltos cilvēkus.
* Bagātīga naktsdzīve un ballītes ar visām iespējām.
* Braucām Londona-Nairobi-Mombasa.
* Aviobiļetes pirkām paši un dzīvošanu meklējām atsevišķi. Nav lētākais variants, bet vienīgais kā izvairīties kļūt par tūristu dārzeni, varēt aktīvi un kvalitatīvi kaitot un redzēt ar savām acīm kaut ko no dabīgās Kenijas.
* Vienā no mūsu īrētajām viesumājām bija liels privātais baseins, kas bija sevišķi iecienīts vakaru ballītēs.
* Masaji ir lepnākā Kenijas cilts. Pārējiem no viņiem ir bail.
* Atņemot masajam nūju viņš ir uzvarēts, jo nemāk kauties ar rokām. Bet nez vai šo var nākties pielietot praksē, jo viņi ir neuzmācīgi un draudzīgi.
* Masajus mēdz atdarināt, lai ar to mēģināntu nopelnit no tūristiem. Uzmanies no tā saucamajiem plastmasas masajiem. Īstos var atšķirt pēc iztrūkstošajiem priekšzobiem un izstieptajiem ausu ļipiņu caurumiem.

* Malārijas zāles nelietojām, lai gan zināmu devu satraukuma tas radīja. Izrādās malārija ir ļoti daudzos odos un viņa nonāk ar katru kodumu cilvēka ķermenī. Ja iekož pāris inficēti odi, stresam neesot pamata. Baidīties jāsāk, ja tevi sakož uzreiz vismaz desmit odi.
* Malārijas zāles labāk pirkt uz vietas Kenijā. Letāk un būs pareizās.
* Londonas Ryanair darbinieki ir palikuši galīgi traki. Iesakām būt ļoti uzmanīgiem un precīziem ar rokasbagāžas svaru un izmēriem. Pārbaude ir pēc TaxFree un pirkumi tiek rēķināti rokasbagāžas normatīvos. 5 litrīgo konjaku labāk nemaz nekustināt TaxFree plauktā. Var sanākt viņu izmest laukā pirms pašas iekāpšanas lidmašīnā, vai piemaksāt bargu naudu.
* Siltumā un komfortā cilvēki paliek labsirdīgi, izpalīdzīgi un mierīgi, pat mēs bargie ziemeļnieki.