theory of God

Diena šķiet pavisam ikdienišķa. Riteņbraucēji manevrē starp automašīnām, un oranžas magones zied sausajos, brūnajos pakalnos Lindes ofisa tuvumā Stanfordas universitātes teritorijā. Pilnīgi viss, līdz pat fotoniem, kas izgaismo apkārtni pēc 8 minūšu lidojuma no Saules, liecina par neparastu, ar Visumu saistītu, faktu: tā pamatparametri ir pārdabiski piemēroti dzīvībai. Pamainiet fizikas likumus kaut pavisam nedaudz, un šajā universā dzīvība, kādu mēs to pazīstam, neeksistētu.

Apskatīsim tikai divas iespējamas izmaiņas. Atomi sastāv no protoniem, neitroniem un elektroniem. Ja protoni būtu kaut 0,2% smagāki, nekā tie patiesībā ir, tie būtu nestabili un sabruktu vienkāršākās daļiņās. Atomi, un līdz ar to arī mēs, neeksistētu. Ja gravitācija būtu nedaudz spēcīgāka, sekas būtu tikpat drūmas. Lielāks gravitācijas spēks saspiestu zvaigznes spēcīgāk, padarot tās mazākas, karstākas un blīvākas.

Tā vietā, lai zvaigznes evolucionētu miljardu gadu garumā, tās sadedzinātu savu degvielu dažu miljonu gadu laikā, izdegot daudz ātrāk, nekā būtu nepieciešams dzīvības evolūcijai. Šādu piemēru universa dzīvībai piemērotajām īpašībām ir daudz - tik daudz, ka fiziķi tās vairs nevar uzskatīt par sagadīšanos.

Ja šie kosmiskie parametri būtu nedaudz savādāki, dzīvība tāda, kādu mēs to pazīstam, nebūtu iespējama. Daži piemēri.

- Zvaigznes, tādas kā mūsu Saule, savu enerģiju iegūst, no diviem ūdeņraža atomiem sintezējot hēlija atomu. Šīs reakcijas rezultātā 0,007% ūdeņraža atomu masas pāriet enerģijā saskaņā ar e=mc2. Bet, ja šis procents būtu, piemēram, 0,006 vai 0,008, universs dzīvības evolūcijai būtu daudz nepiemērotāks. Pirmajā gadījumā (0,006%) universs būtu pildīts tikai ar ūdeņradi, otrajā gadījumā (0,008%) universā vispār nebūtu ne ūdeņraža (un līdz ar to arī ūdens), ne Saulei līdzīgu zvaigžņu.

- Agrīnais universs bija smalki sabalansēts starp galēju izplešanos un iespēju kolapsēt. Ja universā būtu vairāk matērijas, papildu gravitācijas spēks izraisītu tā kolapsu. Ja matērijas būtu mazāk, universs izplestos tik ātri, ka galaktikām nepietiktu laika izveidoties.

- Ja matērija universā būtu sadalījusies vienmērīgāk, tā nesaliptu kopā, veidojot galaktikas. Savukārt, ja matērijas sadalījums būtu nevienmērīgāks, kā tas ir, matērija ātri sabiezētu, veidojot melnos caurumus.

- Atomu kodolu kopā satur stiprā mijiedarbība. Ja stiprās mijiedarbības spēks būtu nedaudz spēcīgāks, visi protoni agrīnajā universā atdalītos viens no otra un līdz ar to nepastāvētu ūdeņradis, kas kalpo kā degviela zvaigznēm. Nebūtu arī ūdens, un līdz ar to arī dzīvības.